Nesen Nīderlandes valdības tīmekļa vietne paziņoja, ka Nīderlande un Vācija kopīgi veiks jaunu gāzes atradņu urbšanu Ziemeļjūras reģionā, kurā paredzēts iegūt pirmo dabasgāzes partiju līdz 2024. gada beigām. Šī ir pirmā reize, kad Vācija valdība ir mainījusi savu nostāju, kopš Lejassaksijas valdība pagājušajā gadā pauda iebildumus pret gāzes izpēti Ziemeļjūrā.Ne tikai tas, bet nesen arī Vācija, Dānija, Norvēģija un citas valstis ir atklājušas plānus izveidot kombinētu jūras vēja elektrotīklu.Eiropas valstis pastāvīgi “turas kopā”, lai tiktu galā ar pastiprinošos energoapgādes krīzi.

Daudznacionāla sadarbība Ziemeļjūras attīstībai

Saskaņā ar Nīderlandes valdības izplatītajām ziņām sadarbībā ar Vāciju izstrādātie dabasgāzes resursi atrodas abu valstu pierobežas zonā.Abas valstis kopīgi izbūvēs cauruļvadu gāzes atradnē saražotās dabasgāzes transportēšanai uz abām valstīm.Vienlaikus abas puses ieguldīs arī zemūdens kabeļus, lai savienotu tuvējo Vācijas jūras vēja parku, lai nodrošinātu elektrību gāzes laukam.Nīderlande paziņoja, ka ir izsniegusi licenci dabasgāzes projektam, un Vācijas valdība paātrina projekta apstiprināšanu.

Noprotams, ka šī gada 31.maijā Nīderlandei Krievija atcirta, jo tā atteicās norēķināties par dabasgāzes maksājumiem rubļos.Nozares analītiķi uzskata, ka iepriekš minētie pasākumi Nīderlandē ir atbilde uz šo krīzi.

Tajā pašā laikā jūras vēja enerģijas nozare Ziemeļjūras reģionā ir arī pavērusi jaunas iespējas.Kā ziņo Reuters, Eiropas valstis, tostarp Vācija, Dānija, Beļģija un citas valstis, pēdējā laikā ir paziņojušas, ka veicinās jūras vēja enerģijas attīstību Ziemeļjūrā un plāno būvēt pārrobežu kombinētos elektrotīklus.Aģentūra Reuters citē Dānijas elektrotīklu uzņēmumu Energinet, ka uzņēmums jau risina sarunas ar Vāciju un Beļģiju, lai veicinātu elektrotīklu izbūvi starp enerģijas salām Ziemeļjūrā.Vienlaikus Norvēģija, Nīderlande un Vācija ir sākušas plānot arī citus elektropārvades projektus.

Beļģijas elektrotīkla operatora Elia izpilddirektors Kriss Pīterss sacīja: “Kombinēta tīkla izveide Ziemeļjūrā var ietaupīt izmaksas un atrisināt elektroenerģijas ražošanas svārstību problēmu dažādos reģionos.Kā piemēru ņemot jūras vēja enerģiju, kombinēto tīklu izmantošana palīdzēs darbībai.Uzņēmumi var labāk sadalīt elektroenerģiju un ātri un savlaicīgi piegādāt Ziemeļjūrā saražoto elektroenerģiju tuvējām valstīm.

Eiropas energoapgādes krīze pastiprinās

Iemesls, kādēļ Eiropas valstis pēdējā laikā bieži “grupējušās”, galvenokārt ir vairākus mēnešus ilgā saspringtā energoapgāde un arvien nopietnāka ekonomiskā inflācija.Saskaņā ar jaunākajiem Eiropas Savienības publicētajiem statistikas datiem uz maija beigām inflācijas līmenis eirozonā ir sasniedzis 8,1%, kas ir augstākais līmenis kopš 1997. gada. Tostarp ES valstu enerģijas izmaksas pat pieauga par 39,2%. salīdzinot ar to pašu periodu pērn.

Šī gada maija vidū Eiropas Savienība oficiāli ierosināja “REPowerEU enerģētikas plānu”, kura galvenais mērķis bija atbrīvoties no Krievijas enerģijas.Saskaņā ar plānu ES turpinās veicināt energoapgādes dažādošanu, veicināt energotaupības tehnoloģiju pielietošanu, kā arī paātrināt atjaunojamo energoresursu iekārtu izaugsmi un paātrināt fosilā kurināmā nomaiņu.Līdz 2027. gadam ES pilnībā atbrīvosies no dabasgāzes un ogļu importa no Krievijas, vienlaikus palielinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru energoresursu struktūrā no 40% līdz 45% 2030. gadā un līdz 2027. gadam paātrinās investīcijas atjaunojamā enerģijā. ES valstu enerģētiskās drošības nodrošināšanai ik gadu tiks veiktas papildu investīcijas vismaz 210 miljardu eiro apmērā.

Šā gada maijā arī Nīderlande, Dānija, Vācija un Beļģija kopīgi paziņoja par jaunāko jūras vēja enerģijas plānu.Šīs četras valstis līdz 2050. gadam uzbūvēs vismaz 150 miljonus kilovatu jūras vēja enerģijas, kas vairāk nekā 10 reizes pārsniedz pašreizējo uzstādīto jaudu, un paredzams, ka kopējās investīcijas pārsniegs 135 miljardus eiro.

Enerģijas pašpietiekamība ir milzīgs izaicinājums

Reuters gan norādīja, ka, lai arī Eiropas valstis šobrīd cītīgi strādā, lai stiprinātu sadarbību enerģētikas jomā, tās joprojām saskaras ar izaicinājumiem finansēšanā un uzraudzībā pirms projekta reālās īstenošanas.

Saprotams, ka pašlaik Eiropas valstu jūras vēja parki enerģijas pārvadīšanai parasti izmanto kabeļus no punkta uz punktu.Ja ir paredzēts izveidot kombinētu elektrotīklu, kas savienos katru jūras vēja parku, ir jāņem vērā katrs elektroenerģijas ražošanas terminālis un jāpārraida jauda diviem vai vairākiem elektroenerģijas tirgiem neatkarīgi no tā, vai to ir sarežģītāk projektēt vai būvēt.

No vienas puses, starpvalstu pārvades līniju būvniecības izmaksas ir augstas.Reuters citē profesionāļus, ka pārrobežu savstarpēji savienota elektrotīkla izbūve prasīs vismaz 10 gadus un būvniecības izmaksas var pārsniegt miljardus dolāru.No otras puses, Ziemeļjūras reģionā ir iesaistītas daudzas Eiropas valstis, un arī valstis ārpus ES, piemēram, Lielbritānija, ir ieinteresētas pievienoties sadarbībai.Galu galā liela problēma būs arī tas, kā uzraudzīt būvniecību un saistīto projektu darbību un kā sadalīt ienākumus.

Patiesībā Eiropā pašlaik ir tikai viens transnacionāls kombinētais tīkls, kas savieno un pārvada elektroenerģiju vairākiem jūras vēja parkiem Dānijā un Vācijā pie Baltijas jūras.

Turklāt vēl nav atrisinātas apstiprināšanas problēmas, kas nomoka atjaunojamās enerģijas attīstību Eiropā.Lai gan Eiropas vēja enerģijas nozares organizācijas vairākkārt ir ierosinājušas ES, ka, lai sasniegtu noteikto atjaunojamās enerģijas uzstādīšanas mērķi, Eiropas valdībām būtu būtiski jāsamazina projektu apstiprināšanai nepieciešamais laiks un jāvienkāršo apstiprināšanas process.Tomēr atjaunojamās enerģijas projektu attīstība joprojām saskaras ar daudziem ierobežojumiem ES formulētās stingrās ekoloģiskās dažādošanas aizsardzības politikas dēļ.